The relation between philosophy of creativity and education in the knowledge society

The aim of the article is to reveal a fundamental relation between the philosophy of creativity and education in the knowledge society. Knowledge society as a special social space of modern society is formed in the middle of the 20th century with a new system of educational organizations, therefore training a knowledge worker who is able to be productive in a rapidly changing knowledge and technological environment is one of the main challenges of modern education. The contemporary philosophy of creativity has an important impact on education in knowledge society. The creative nature of learning determines the knowledge worker’s ability to achieve social, technical and technological innovations, while research work forms a dynamic competence and socio-economic performance. The article stresses that creativity remains one of the most important educational goals of knowledge society.

Raksta mērķis ir atklāt būtisko saikni starp radošumu un izglītību zināšanu sabiedrības filozofijā. Zināšanu sabiedrība kā mūsdienu sabiedrības īpašā sociālā telpa tika izveidota 20. gadsimtā. Kā jauna izglītības organizāciju sistēma, lai attīstītu zinošu strādnieku, kurš var būt produktīvs strauji mainīgajās zināšanu un tehnoloģiju vidēs, tas ir viens no mūsdienu izglītības galvenajiem izaicinājumiem. Izrādās, ka mūsdienu jaunrades filozofijai ir liela ietekme uz izglītību zināšanu sabiedrībā. Mācīšanās radošā būtība nosaka zinoša darbinieka spēju vadīt sociālos, tehniskos un tehnoloģiskos jauninājumus, kā arī attīsta to dinamisko kompetenci un sociālekonomiskos rezultātus. Rakstā norādīts, ka radošums joprojām ir viens no svarīgākajiem izglītības mērķiem zināšanu sabiedrībā. Mēs uzskatām, ka radošuma filozofija var palīdzēt cilvēkiem attīstīt savas problēmu risināšanas un citas domāšanas prasmes, bagātināt viņu dzīvi un nostiprināt viņu spēju pārvaldīt, attīstīties un augt, reaģējot uz izmaiņām zināšanu sabiedrībā. Tā kā ekonomika kļūst internacionalizēta un cilvēki kļūst arvien mobilāki, uzņēmumos ir jāatzīst radošuma pieeju atšķirības, īpaši svarīgi tas ir izglītībā. Cieši savstarpēji sasaistītajā 21. gadsimta pasaulē, iespējams, nav pietiekami aplūkot radošumu, tikai no austrumu vai rietumu aspekta. Radošuma filozofija var nodrošināt kopīgu pamatu ilgtspējīgai kritiskai domāšanai un konkrētai problēmu risināšanai izglītībā.